<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>ManaMS - Blogs</title>
        <link>http://manams.mozello.lv/blogs/</link>
        <description>ManaMS - Blogs</description>
                    <item>
                <title>Viss notiek tā, kā jānotiek</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/4916484/viss-notiek-ta-ka-janotiek</link>
                <pubDate>Thu, 03 Apr 2025 06:07:00 +0000</pubDate>
                <description>Atceros laikus, kad frāzi : viss notiek tā kā ir jānotiek, uztvēru virspusēji, domājot, ka viss notiks tā kā es vēlos. Mans ego bija brīvsolī un domāja tikai par sevi. Nē, mīļie, šajā pasaulē viss notiek tā kā Dievs to vēlas un tieši Viņš arī zina, kā mūsu dzīvēs visam jānotiek.&lt;p&gt;Lepnība un augstprātība ir īpašības, kas mani atvedušas pie slimības. Pateicība par visu, kas manā dzīvē ir, ļauj pieņemt visu - arī slimību. Ne tikai pieņemt, bet arī ieraudzīt pozitīvo, ko tā ir man iedevusi. To es varu redzēt tikai atskatoties uz dzīvi. Savos 49 gados, vismaz ar oficiāli piefiksētu 17 gadu MS līdzdalību. Ļoti ilgi pretojas, neievēroju MS, sakot - viss pāries, īslaicīgas grūtības.&amp;nbsp; Tagad par to nedomāju - kā ir tā ir.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Agrāk gribēju citiem un sev kaut ko pierādīt, parādīt , ka visu varu, tagad vienkārši pieņemu to, ka ir lietas, ko nevaru izdarīt. Tomēr līdz šī brīža apziņai bija jānonāk, salaužot daudzas īpašības sevī un paļāvībai, ka Dievs izvēlējies manai dzīvei vislabāko scenāriju.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Tā nu tas ir...</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/4542422/</link>
                <pubDate>Wed, 29 May 2024 13:23:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;Visvieglāk slimību ir pieņemt tikko to pasaka dakteris. Tādēļ, ka viss ir kārtībā - fiziski. Ar mani tā tiešām bija. Lidoju kā taurenītis, īpaši nesatraucoties par nākotni. Neskatījos info, neinteresējos par slimību. Tagad redzu, ka labi vien bija, jo - ko tas mainītu?&amp;nbsp; Nevajag satraukties par to, ko nevari ietekmēt. Bet pie šīs atziņas pašai ir jānonāk, lai sajustu to ar sirdi. Ne tikai - protams, protams, zinu , zinu. Mans Ego un prāts ar mani dikti runājās, ka varu noteikti kaut ko ietekmēt. Patiesībā varu - nekreņķēties, nestresot, pozitīvot un pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Forši, ka man ir šāda dzīve! Paldies&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Reizēm ceļoju laikā!:)</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/4322444/</link>
                <pubDate>Sun, 23 Jul 2023 11:18:00 +0000</pubDate>
                <description>To, ka pagātnes nav, esmu sapratusi. Arī to, ka absolūti nelietderīgi ir domāt par to - kā būtu, ja būtu... Ir labi tā, kā ir. Nopietni! Nebūtu slimība mani apstādinājusi, nelietderīgi čakarētos par sīkumiem ar citiem cilvēkiem! Kāds ir mans ieguvums? Atskatoties pagātnē, ieraudzīt kas manā dzīvē un manī nebija labi. Es nerunāju par situācijām, bet par manu raksturu. Iesaku katram ieraudzīt savā raksturā tās iezīmes, kuras slimību veicināja! Protams, tas ir tikai mans slimības redzējums... Viens no iemesliem... Slimība ir apstākļu kopums. Un tā ir mana DZĪVE !</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Vēroju dzīvi attālināti...</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/3979577/veroju-dzivi-attalinati</link>
                <pubDate>Thu, 03 Feb 2022 10:20:00 +0000</pubDate>
                <description>Tieši tā es jūtos, jo pirmo gadu ir tā, ka redzu sniegu ārā un saprotu, ka nevarēšu stabili aiziet tur, kur gribu. Tad izlemju neiet. Šobrīd esmu bezdarbniece un man nav ikdienas rituāls ar&amp;nbsp; iešanu uz darbu. Nejūtos ļoti slikti, jo redzu dzīvi no cita skatu punkta. Kā ir tad, kad esi mājās. Kad ikdienas rīta rituāls ir brokastis bērnam pirms skolas. Varbūt arī labi ir labi, kā lācim, pārziemot tur, kur jūties droši....</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Kāpēc nebraucu uz rehabilitāciju?</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/3941708/kapec-nebraucu-uz-rehabilitaciju</link>
                <pubDate>Sun, 12 Dec 2021 13:31:00 +0000</pubDate>
                <description>Man uzdeva jautājumu, vai braukšu iziet rehabilitāciju? Tad, kad atbildēju, ka nebraukšu, jo&amp;nbsp; negribu rehabilitēties centrā, jautājuma uzdevējs bija izbrīnīts. Esmu bijusi rehabilitēties vairākus gadus. Sākumā, kad braucu, man ļoti patika. Varēju atpūsties no ikdienas rutīnas, ieraudzīt citus cilvēkus, iepazīties, parunāties....dzīvot pie jūras, iet vērot jūru... Bet tad, kad man kļuva grūtāk pārvietoties un sākās &lt;i&gt;kovid &lt;/i&gt;histērija, sapratu, ka nevēlos būt tur, kur ir daudz cilvēku ar savām&amp;nbsp; veselības problēmām. Vēl vairāk - runāt par problēmām, staigāt maskā un vispār... negribu! Izvērtēju ieguvumus no rehabilitācijas un sapratu, ka reizēm ieguvums var būt arī zaudējums!</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Kā dzīvot?</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/3523670/</link>
                <pubDate>Mon, 23 Aug 2021 13:29:00 +0000</pubDate>
                <description>Un vispār....&amp;nbsp; Tā ir un viss. Mans ieteikums sev pagātnē un citiem nākotnē&amp;nbsp; -&amp;nbsp; nestresot nekreņķēties, mazāk runāt, vairāk darīt, nekoncentrēties uz savām fiziskajām ģēlām... Smaidīt! Kaut izstiepies, viss notiks tā kā tam ir jānotiek. Punkts.&amp;nbsp; Bet ne vism šajā dzīvē esmu režisors. Pakļaujos Rādītāja plānam. Nav nemaz tik slikti.&amp;nbsp;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Manas pārdomas, kad ir grūti...</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/3523454/manas-pardomas-kad-ir-gruti</link>
                <pubDate>Mon, 23 Aug 2021 12:32:00 +0000</pubDate>
                <description>Apzināti mainu to, ko domāju un kā domāju. Uzreiz jāsaka, ka nav viegli, jo tagad apzinos, ka tikai ar pozitīvu skatu uz dzīvi nepietiek. Tas ir nereāli skumji, jo redzu, ka MS progresē, par spīti manām domām un iedomām.&amp;nbsp; Kad ir grūti, vienkārši dzīvoju šodienā - redzu, dzirdu, raudu, smejos... pa īstam!!! Jo skaudri saprotu, diemžēl dzīvoju tādā laikā, kad katrs&amp;nbsp; domā tikai ar sevi. Vairākumu interesē, kā viņi izskatās no malas, skrien katrs pēc savām dzīves vērtībām...neaizdomājoties, ka vienā brīdī dzīve liek apstāties. Man iedeva MS. Ko Tev?</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Jānoklausās!</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/3199788/</link>
                <pubDate>Thu, 17 Jun 2021 20:01:00 +0000</pubDate>
                <description>https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/145521/multipla-skleroze-viltiga-slimiba-ko-gruti-pamanit-un-nav-viekarsi-izarstet</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Lieldienas!</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/2779346/lieldienas</link>
                <pubDate>Sun, 04 Apr 2021 14:58:00 +0000</pubDate>
                <description>Šodien visur krāso olas, sitās ar tām, priecājas... Neesmu vēl nevienu nokrāsojusi, jo nejūtu sevī tādu vēlmi - darīt tāpat, kā visi citi. Tā man dzīvē ir bijis, ka pretojos tam, ko man uzspieda. Protams, olas krāsot neviens nespiež, tomēr ir laba sajūta, ka varu darīt un varu nedarīt...:) Un vēl - viss tiešām notiek savā laikā, jo tagad, kad bērni ir lielāki, nav brīvprātīgi piespiedu kārtā jādomā izklaide ar olām, nav jāšūpojas... tā ir forša sajūta - sajust Lieldienas citādāk. Dziļāk. Tie ir augšāmcelšanās, atdzimšanas un pārdzimšanas svētki!</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Vakcinācija</title>
                <link>http://manams.mozello.lv/blogs/params/post/2710851/vakcinacija</link>
                <pubDate>Sun, 21 Mar 2021 13:07:00 +0000</pubDate>
                <description>Manī nav vēlmes vakcinēties. Ja man ir autoimūna saslimšana, kura nav ārstējama, kā es varu uzticēties tam, ka mans organisms pareizi un adekvāti noreaģēs uz nedzīvu vīrusu, ko manī ielaidīs vakcinējoties. Iespējams, ka viss būs čikiniekā, a ja nu nē?! Tad dakteris varēs ik noplātīt rokas un teikt: HRONISKA SASLIMŠANA, kas līdz galam nav izpētīta...Es šobrīd izvēlos dzīvot, paļaujoties uz Dievu...&amp;nbsp;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>