Mana pārliecība
4. septembris, 2020 pl. 9:53,
Nav komentāru
Mani izslēdza no projekta, kurā sāku piedalīties pirms vairākiem gadiem.Cerēju uz brīnumu, ka, vēl neapstiprinātās pasaulē MS zāles, bet kuras virzās ar labiem rezultātiem pasaulē uz priekšu, un cilvēki tās izmēģina, lai apstādinātu MS progresu, arī manu slimības procesu sabremzēs. Notika citādāk, jo, man šķiet, ka slimības process paātrinājās. Un, ko es drīkstu vainot? Nevienu. Pati labprātīgi parakstīju dokumentus, lai piedalītos projektā. Pati noticēju dakteres teiktajam, ka zāles uzrāda labus rezultātus. Pati uzskatīju, ka esmu baigi gudrā, piedaloties šajā projektā, jo esmu par to, ka jāizmēģina jaunais... Rezultātā, esmu ieguvusi to, ko par naudu nenopirkt - pieredzi, citu skatījumu uz dzīvi, spieķi un....pazaudējusi...iedomību par to, ka rīkojos pareizi...kaut gan, nekad jau nevar zināt, kā ir pareizi...iespējams, ka šis laiks projektā bija man nepieciešams...dzīves izvērtēšanai.Ar MS dzīve ir interesanta - nekad nevari zināt, kā jutīsies rītdienā, šodienā. Kaut gan, neviens jau nevar to zināt, izņemot Dievu.
Katrs esam citādāks un arī slimība ir ar ļoti daudzām nokrāsām. Varbūt jaunam slimniekam zāles, kuras lietoju, arī noderētu, man tās nederēja - izkritu no vēlamo uzrādāmo rezultātu saraksta. Tagad aizdomājos, vai, sākt ārstēties, bija laba doma?