Bēdīgi, tomēr pozitīvi
13. septembris, 2020 pl. 19:34,
Nav komentāru
Tad, kad saprotu, ka laiks auļo un strauji mainās gadalaiki, kļūst bēdīgi. Lai gan esmu iemācījusies priecāties. Pat ne tā, ka burtiski priecāties, bet it visā, kas notiek, ieraudzīt arī labo pusi. To esmu teikusi daudzas reizes un ir jāatgādina sev tikmēr, kamēr tas iesakņojas tik riktīgi, lai ir tavs dabisks stāvoklis. Ir reizes, kad man saka, ka esmu pozitīva un neviens netic, kad saku, ka tāda neesmu bijusi vienmēr. Mans humors nereti bija dzēlīgs, nepadomāju, ka ar vārdiem sāpinu kādu...bla, bla, bla... Esmu priecīga, ka zinu šīs dzīves abas puses - vesels ķermenis, bet neriktīga domāšana, un pozitīvāks skats uz dzīvi, bet fiziskā varēšana ne visai laba. Jāsaka, ka tagad ir labāk. Iesaku visiem ieraudzīt dzīvē pozitīvo...