Tā nu tas ir...
29. maijs, 2024 pl. 16:23,
Nav komentāru
Visvieglāk slimību ir pieņemt tikko to pasaka dakteris. Tādēļ, ka viss ir kārtībā - fiziski. Ar mani tā tiešām bija. Lidoju kā taurenītis, īpaši nesatraucoties par nākotni. Neskatījos info, neinteresējos par slimību. Tagad redzu, ka labi vien bija, jo - ko tas mainītu? Nevajag satraukties par to, ko nevari ietekmēt. Bet pie šīs atziņas pašai ir jānonāk, lai sajustu to ar sirdi. Ne tikai - protams, protams, zinu , zinu. Mans Ego un prāts ar mani dikti runājās, ka varu noteikti kaut ko ietekmēt. Patiesībā varu - nekreņķēties, nestresot, pozitīvot un pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Forši, ka man ir šāda dzīve! Paldies